Franču galma mūzika
Baroks – nepilnīgā, greizā pērle, kas savā mainīgumā un nepabeigtībā zaigo kā perlamutrs tūkstoš nokrāsās – raksturo 17. un 18. gadsimta pirmajā pusē komponētu mūziku. Atšķirīgas baroka šķautnes tika spilgtāk izgaismotas Spānijā, Itālijā un Francijā, taču – laicīga vai garīga –, baroka mūzika iemieso kustību un vitalitāti, jo īpaši smalku mežģīņu rotājumus gūstot tieši Francijas karaļu galmā.
Fransuā Kuperēns (François Couperin) bijis nepārspējams klavesīnspēles virtuozs, pazīstams galvenokārt kā klavesīnskaņdarbu, izvērstākas instrumentālmūzikas un brīnišķīgu sakrālu opusu autors. Viņa sonāti klavesīnam atskaņos latviešu klavesīnists Ernests Neimanis, kurš jau vairākus gadus āmuriņklavieru spēli un klavesīnu apgūst Vīnē.
Žanam Marī Leklēram (Jean-Marie Leclair), savukārt, bijusi milzīga ietekme uz Francijas mūzikas attīstību 18. gadsimtā. Viņš kļuvis ievērojams kā nepārspējams sava laika vijoles virtuozs un tiek uzskatīts par franču vijolspēles skolas dibinātāju. Leklēra mūzika Latvijā ir maz iepazīta un tiek atskaņota ārkārtīgi reti, tāpēc īpašu šo notikumu vērš divi Leklēra opusi – deju svīta no muzikālās traģēdijas “Skilla un Glauks” (Scylla and Glaucus), kas tapusi pēc Ovīdija “Metamorfozēm” (Ovid “Metamorphoses”), kā arī galantais un krāšņais Koncerts vijolei un orķestrim, ko atskaņos viena no ievērojamākajām rumāņu izcelsmes vijolniecēm un Leklēra mūzikas vēstnesēm pasaulē – Mira Glodeanu.
Programma
Žana Marijas Leklēra, Fransuā Kuperēna un Žana Filipa Ramo skaņdarbi
Dalībnieki
Mira Glodeanu, vijole un atskaņojuma vadītāja
Ernests Neimanis, klavesīns
Baroka orķestris Collegium Musicum Riga
Mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs